Kad vēl Latviju nemīlēju (nezināju)
Nav normāli, lai čehs runātu latviski un interesētos par visu kas notiek saistībā ar šo valsti. Bet tieši tāpēc es uzskatīju ka pēc vairāk nekā 11 gadiem kad Latvija, latvieši un latviešu valoda veido manu dzīvi, ir labs laiks sākt rakstīt. Rakstīt par ko? Par visu kas nāk manā prātā kā svešiniekam kurš iemācījas šo valodu, dzīvoja Rīgā, ceļoja neskaitāmas reizes uz Latviju, aprecēja Latgalieti un kurš sargā un kritizē šo valsti tikai tāpēc ka viņš viņu ļoti mīl.
Tā kā ar sievu dzīvojam Prāgā un kā viņa runā čehiski pilnīgi bez akcenta, es pavisam mazi runāju latviski un vēl mazāk rakstu. Šī blogs tad būs ne tikai lai kāds Latvietis (vai latviski runātīgs ārzemnieks) lasītu manus stulbumus bet arī tas būs mans treniņš lai neaizmirstu Raiņa valodu.
Bet sāksim no sākuma. Kāpēc???????
Vispirms es Jums gribu pastāstīt kā es tiku pie Latviju kad vēl nezināju ka kādā dienā būs pilnīgi normāli ka skatīšu Ugunsgrēku pa televizoru, ēdīšu pelmeņus Kalķu ielā un klausīšos Dzintara Čīčas hitu Tu esi vasarā.
Karte un 2004. sporta gads
Kā gandrīz visi pasaulē, es nekad par Latviju neesmu daudz domājis un es nekad daudz nezināju. Esmu dzimis 1989.gadā un tas nozīmē ka gandrīz visu manu dzīvi Latvija bija neatkarīga. Es domāju ka pirmo reizi es ievēroju Latviju kad man bija bērnu istabā uz sienas karte ar Eiropas valstīm. Es vienmēr biju mazliet ģeogrāfijas (un arī cits) nūģis un es agri zināju ka galvapilsēta ir Rīga. Kad par šo laiku domāju, es neatceros ka es kādreiz runātu par Latviju kā par Lietuvu un otrādāk. Tā ir viena no manām mīļākām aktivitātēm labot cilvēkus kad runā vai raksta par Latvijas galvapilsētu Viļnu, utt. Čehiski Latvija ir Lotyšsko un Lietuva Litva. Starptautiska abreviatūra Latvijai ir LV un tas ir līdzīgāk vārdam Litva.
Protams, katru gadu maijā es fanoju ne tikai par Čehiju (piedod par Jeržabeku) bet arī par Latviju pat ja es zinu ka galu galā būs ļoti sāpīgi. Bet kad spēlējam viens pret otram, es esmu lielākais Čehu patriots un nekad neaizmirsu minēt ka Jūs nekad nav uzvarējuši pret mums.
Bet es ļoti labi atceros čempionātu 2004.gadā Prāgā un pirmo spēli kad, atkal, uzvarējām 3:1.
2004.gads bija vispār ļoti bagāts mūsu spēlēm. Skatoties uz pēdējiem gadiem Latvijas futbolā es vēl nevaru saprast kā Jūs tikāt uz Eiropas čempionātu Portugālē. Bet cepure nost. Pirmā ierašanās lielā turnīrā un pēkšni dabūjāt nāves grupu ar Vāciju, Nīderlandi un Čehiju. Mēs tagad varbūt arī neesām spēcīgākā komanda bet toreiz… Toreiz mēs bijām pašā pasaules topā un es vienmēr raudāšu kad atcerēšu pusfinālu pret Grieķiju. Mums bija jāuzvar šo čempi bet par šo rakstīšu kad iemācīšu grieķu valodu.
Atpakaļ uz mūsu spēli. Mēs visi bijām šokā kad Verpakovskis iemeta bumbu mūsu vārtos. Galu galā, mēs uzvarējam un atceros ka pēc spēles spēlējām pie mūsu daudzīvokļu mājas ar draugiem un runājam par to cik slikti mēs spēlējām ka pat gandrīz neuzvarējām Latviju. Bet no tā laika es fanoju par Jums un atceros cik tuvu bijāt uzvarēt Vāciju un es esmu pārliecināts ka tur bija sods pret Verpakovski sodu laukumā.
Irbe, Brainstorm un dzeramnauda
Runājot par sportu es nevaru neminēt vienu vārdu. Artūrs Irbe. Laikam es ļoti nesapratu no kurienes viņš bija bet tā kā es biju liels hokeja kartis kolekcionārs man arī ir daži Irbe. Pat ja es viņu nekad neesmu redzējis spēlēt viņš bija viens no maniem mīļākājiem vārtsārgiem. Kāpēc? Īsti nezinu bet laikam es mīloju viņa netīrus kājsargus un veco ķīveri līdzīgo tai kuru nesāja mūsu leģenda Dominiks Hašeks. Interesanti ir ka es noteikti atceros kartis ar Ozoliņu un Žoltoku no 90.gadiem bet izskatās ka manā kolekcijā neviena nav.
Tagad es zinu gandrīz visu par jūsu zeltu — Prāta Vētru. Arī es esmu bijis dažādos koncertos un pat satiku grupu, bet par to citreiz. 2006.gadā es noteikti nezināju pilnīgi neko par kaut kādu grupu ar nosaukumu Brainstorm. Taču es ieradījos koncertā, Prāgā! Tajā gadā 4. septembrī Brainstorm bija galvenā zvaigzne koncertā Nokia Music Tour (pat pēc galvenā sponzora ir saprotami ka tas ir ļoti sen) kas bija par brīvu (jā, es toreiz noteikti par Brainstorm nemaksātu) lai atvērtu jauno skolas gadu. Tas bija open air koncerts pie upes Vltava, vēl vasarīga sajūta un viss bija ideāli tāpēc ka mums vēl nebija skolas uzdevumi un vispār — 17 gadi. Kas vēl? Bet es ļoti labi atceros enerģiju ar kuru Kauperam un citiem sanāca izklaidēt klausītājus kuri par viņiem vispār neko nezin. Un es ļoti labi atceros dziesmu Lidmašīnas tapēc ka Renārs Kaupers pajautāja kā ir lidmašīna čehu valodā. Atbildējām ka Letadlo un viņš un mēs dziedājām Kur ir mana letadlo! Youtubā pat atradu video no šī koncerta.
Un pēdēja atmiņa par Latviju? Šī atmiņa ir vispersonīgākā tāpēc ka šeit es satiku īstus Latviešus! 2007.gadā vasarā es piedalījos starptautiskā projektā kur jauni cilvēki no dažām Eiropas valstīm sagatavoja sporta un izglītības programmu maziem bērniem. Nu un starp tām valstīm bija arī Latvija un vidusskola no Rīgas. Viens skolotājs, meitene un puisis. Īsti daudz neatceros no mūsu interakcijām bet vienu lietu neaizmirsu. Mēs bijām restorānā un tas latviešu skolotājs neatstāja dzeramnaudu. Nezinu kāpēc man šī situācija palieka pie atmiņas bet no tā laika es domāju ka latvieši ir skopi. Kad es pirmo reiz atbraucu Latvijā 2010.gadā tad es uzzināju ka dzeramnauda nav tik pieņemta un tas nenozīme ka negaršoja vai ka pakalpojums bija slikts.
Labi, tas ir viss ko es zināju par Latviju pirms manas pirmās ierašanās Rīgā un ko es atcerēju. Nākamais blog post būs jau par to kāpēc es vispār sāku interesēties par Latviju un kādi bija latviešu valodas mācības sākumi. Rakstīšu arī par to cik grūti bija dabūt vietu Erasmus Rīgā un kā es gatavojos doties uz nezināmiem zemiem. Un nākamos blogos? Redzēsim ja man patīks rakstīt un ja jums patīks lasīt bet domas ir daudz.
Atā!
P.S. Pamanījāt ka tekstā ir kļūdas. Rakstu tā kā es zinu un negribēju lai gramatika ir ideāla. Pēc katra raksta mēģināšu iemācīties to ko es uzrakstīju nepareizi un cerams ka nākamos rakstos būs mana latviešu valoda labāka un labāka.
