Pilsēta

(izpildīts 2015. gada Rīgas svētkos)

Es tevi dzirdu.

Pilsēta ir vieta, kur zūd saknes un pamats
Kur naktīs neredzam zvaigznes, viens mūžīgs Tagad
Šeit tik viegli aizmirsties, pārbaudi kabatas.
Šeit ļaudis viltīgi, tērpts kramplauzis kā abats.

Mēs esam avis un šeit viens iecelts kā vanags.
Runā ar komplicētiem vārdiem un gana
Saka, ka Rīga — Austrumeiropas naba.
 Un es zinu, ka ar to šim nebūs gana

Mana Rīga ir daudz mazāka par jūsējo.
Kad skatās uz jums tā asarām acīs asiņo.
Taču, manai Rīgai pilnīgi piekāst par dzīvībām
Cilvēkam lemts dzīvot būrī, pilsētai brīvībā

Šo pilsētu nevar uzaicināt uz skatuves.
Tā netiek mākslīgi kultivēta kā papuve.
„Par visu jāmaksā vai apkuri mēs apturam”.
Tai lieli svētki ir tikai forma bez satura.

…

Vai tu dzirdi, šo betonu sienu skūpstus.
Vai jūti pilsētas pulsu
Kad ir pazudusi nervozā drūzma
Un acis atiet no apkārt esošās zibspuldzes.

…

Vakar izņēmu acu ābolus un noskaloju.
Pilsēta nemainās, vienalga kāds tev noskaņojums.
Šeit viena pastaiga var izvērsties par mūžību
Rīgas bruģis sevī paslēpis dzīves būtību

Pilsētas skaistas kā idejas, līdz tās sabojā
Tāpēc cilvēkus bieži redz par mieru karojam
Ja paver acis augstāk, kur nav ļaužu pirkstu klāt
Redzēsi skatus, kurus gribot nenopirksi, brāl

Ne dzīvs ne miris, ievietots es šķīstītavā
Pretīgas dziņas dzen labu rīcību malā
Šeit atkritumu daudz, kurš tos cītīgi savāks
Sacenšās ne tikumā, bet cīnās kam CV ir labāks

Ēku duči, kas kalpo kā sajūtu fasādes
Grēku čupa kas laiž mūsu pajūgus vaļā
Ēdam tupi visu ko dod jo mums ir pajāt
Vergu dvēseles, kas tikai gaida savu bajāru

…

Vai tu dzirdi, šo betonu sienu skūpstus.
Vai jūti pilsētas pulsu
Kad ir pazudusi nervozā drūzma
Un acis atiet no apkārt esošās zibspuldzes.