Ziedonis, Ņūtons un Mauriņa par attiecībām

Īzaks Ņūtons kādreiz izteica šo aksiomu:

Katrs ķermenis paliek mierā vai turpina vienmērīgu taisnlīnijas kustību tikmēr, kamēr tam pieliktie spēki to neizmaina.

Un krietni vēlāk Imants Ziedonis rakstīja:

Parādi man to robežu, kur beidzas viens cilvēks un kur sākas otrs! Tā fotogrāfiskā līnija — drēbes, cepure un kurpes — vai tā ir viņa robeža? Vai cilvēks beidzas savu pirkstu galos?
Parādi man tās neredzamās robežas, kuras, viens otru sajuzdami, pāriet vīrieši un sievietes. Ne kāds ko teica, ne kāds ko dzirdēja, ne smarža ieviļņojās, ne pirkstiņš nepieskārās. Tad ar ko viņi aizskāra viens otru?

Uz to man ienāca prātā dažas domas:

  1. Imant un Īzak! Bet tad jau sanāk, ka ir šie divi — vīrietis un sieviete, stāv kaut kur tādi statiski uz vietas, mierā stāvoši. Tad tie satiek viens otru un aizskar viens otru, un miers pārvēršas kustībā.
  2. Bet, ja reiz tie ir statiski — kā tad tie var viens otru satikt, ja katrs ir citā malā un skati nekrustojas? Vai jāsecina, ka kāds viņu satikšanos izraisa, viņus pagriež un pastumj vienu pie otra?
  3. Īzaks teica, ka kustība turpinās, “kamēr tiem pieliktie spēki to neizmaina”. Tālāk, studējot fiziku, mēs varam uzzināt, ka viens no šiem spēkiem, kas kustību aptur, ir berze. Berze un inerce. Un kā tad ir attiecībās? Berze… strīdi, aizvainojumi, dusmas, bēdas, pāridarījumi. Inerce… slinkums, egoisms, neparūpēšanās, ņemšana, ne došana.
  4. Vai Īzaka piesauktā apstāšanās ir neizbēgama? Jājautā dziļāk — kas mazina berzi? Kas — inerci? Piedošana pirmo un veltīšanās otro. Pirmo nespēj lepnais, otro egoists. Taču abi var mainīties…

Bet, ko veči gudri spriedelēja, Zenta Mauriņa ietērpa skaistos, vienkāršos vārdos, kur tas viss jau ir pateikts:

Cik ir to cilvēku, kas prot mīlēt? Arī svētīga darba veicēju nav daudz, bet visvairāk diletantu, puskoka lēcēju ir mīlestības laukā, un tas tādēļ, ka cilvēks ir sava Es gūsteknis: ieslēdzies sevī, viņš neredz un nedzird partnera gaišās un tumšās īpatnības, bet mīlēt nozīmē nomodā būt, saprast arī nesaprotamo. Tikai uz mijiedarbi spējīgais dzīves raktuvēs atradis skaistāko dārgakmeni.