Garkalnes novada domes sēžu audioieraksti un to publicēšana internetā

Objektīvajās Garkalnes ziņās neizlasīsiet

Kopš 2013. gada 22. oktobra Garkalnes pašvaldība uzspļauj pašas pieņemtajam pašvaldības nolikumam, kopš 2015. gada 1. jūlija — likumam “Par pašvaldībām”.

Šobrīd domes sēžu audioieraksti vēl netiek publicēti, bet ir cerība, ka tas tomēr pārskatāmā periodā tiks darīts.

Kāpēc vispār tas ir svarīgi:

• lai nodrošinātu lēmumu pieņemšanas caurspīdīgumu;
• lai palielinātu iedzīvotāju izpratni par pašvaldības darbu un viņu iesaistīšanos tajā;
• un, visu beidzot, likuma nepildīšana, pārkāpjot iedzīvotāju intereses, norāda uz pašvaldības attieksmi.

27. martā iesniedzu iesniegumu, kurā bija divi informācijas pieprasījumi — sēžu audioieraksti un sabiedrisko attiecību daļas budžets, un trīs jautājumi pēc būtības — par sēžu protokolu publicēšanu internetā pašvaldības administrācijai, jautājums, kāpēc Garkalnes pašvaldības mājaslapā netiek publicēti sēžu audioieraksti, un jautājums tieši izpildirektorei Jeļenai Točai (Saskaņas Centrs), ko viņa ir darījusi, lai panāktu audioierakstu publicēšanu un, ja neko, tad kāpēc.

Tajā pašā dienā runāju ar sabiedrisko attiecību daļas vadītāju Mārci Bauze-Krastiņu, lai pēc iespējas ātrāk tiktu pie ierakstiem.

Pārsteidzoši mani uzreiz uzrunāja uz tu, jautāja, no kurienes es esmu un kāds ir mans pamatojums vēlmei iegūt šo informāciju. Pēc informācijas atklātības likuma gan tam nav nozīmes.

Mazliet jau vairāk par tēmu bija norāde uz privātuma aizskaršanu, ierakstus publicējot. Šī patiesībā ir nopietna problēma, VARAM rekomendē audioierakstos izgriezt daļas, kur dzirdami privātpersonu vārdi. Ir pašvaldības, kur sēdēs privātpersonas izvairās minēt vārdā, sakot, piemēram, “ekrānā redzamajām personām”, tādā veidā iztiekot bez publicējamo audioierakstu rediģēšanas.

MBK: Diemžēl tiek radīti tādi likumi, ka īsti nevar skaidri saprast, kur ir tā robeža. Viņi ir pretrunā viens ar otru.

EJ: VARAM ir sniedzis skaidrojumu, kā ir jārīkojas.

MBK: Tā ir tikai tava interpretācija.

EJ: Tas ir oficiāls skaidrojums, pieejams VARAM mājaslapā, attiecas tieši uz šīm te prasībām — privātuma aizsardzību un audioierakstu publicēšanu.

MBK: Nu labi, lai tā būtu.

EJ: Ja jau likumi neatbilst, kāpēc jūs par to necīnāties valdības līmenī? Vai jūs to darāt?

MBK: Es rakstīju iesniegumu, bet nu..

EJ: Neatbildēja?

MBK: Jā

EJ: Cik sen jūs to rakstījāt?

MBK: Es taču neatceros. Vai varbūt es pat viņu iesāku rakstīt un nepabeidzu..

Pēc tam sabiedrisko attiecību daļas vadītājs minēja, ka viņam nemaz neesot tiesību rediģēt audioierakstus. Un aicināja doties pie jurista Jāņa Frišfelda (Saskaņas Centrs), kurš visu izskaidrošot.

Jānis Frišfelds gan neko neizskaidroja, tikai solīja, ka uz iesniegumu atbildēs likumā noteiktajā laikā.

Informācijas atklātības likums informācijas pieprasījumiem atbildes termiņu nosaka 15 dienas. Pēc kavējuma sazvanījos ar pašvaldības biroja vadītāju, kurai Mārcis Bauze-Krastiņš bija lūdzis man paziņot, ka nepieciešama papildus apstrāde (tad likums dod papildus 15 dienas laika).

2. maijā (kārtējais informācijas izsniegšanas termiņa kavējums) M. Bauze-Krastiņš telefoniski informēja, ka kaut kad audioieraksti tiks izsniegti, konkrētu termiņu nevarēja nosaukt, aizbildinājās ar svarīgākiem darbiem. Pēc tam sarunu pārtrauca, jo nevēlējās diskutēt par sabiedriskās attiecību daļas darbiem un prioritātēm (pašvaldības nolikumā un citos tās dokumentos atradu tikai audioierakstu publicēšanas pienākumu, ne vārda par Garkalnes ziņām avīzes vai video formātā). Kopš tās reizes vairs nav izdevies viņu sazvanīt.

3. maijā sazvanīju izpilddirektori Jeļenu Toču, jo nebija atbildes arī par viņai adresēto iesnieguma daļu. J. Točai tā bija pirmā darba diena pēc atvaļinājuma un lūdza piezvanīt citu dienu, kad būs lietas kursā par notikumiem.

9. maijā izpilddirektore atbildēja, ka Mārcis Bauze-Krastiņš ir sodīts par pienākumu nepildīšanu. Teica, ka nevar izsniegt ierakstus, pirms nebūs izrediģēti privātie dati, jo diemžēl deputāti neesot tik labi audzināti un saka ar visiem vārdiem, uzvārdiem. M. Bauze-Krastiņš esot solījis tajā nedēļā pabeigt.

16. maijā statuss nav daudz mainījies. Audioierakstu apstrāde acīmredzami sokas ilgāk kā solīts, bet gals esot redzams. Jeļena Toča konkretizēja, ka Mārcis Bauze-Krastiņš ir sodīts tikai pēc mana iesnieguma saņemšanas. Jautāta, kāpēc nekas nebija noticis kopš 2015. gada 1. jūlija, teica — jūs varat teikt, ko jūs gribat, bet pārējām pašvaldībām ļoti maz kam ielikti ieraksti.

Rīgas plānošanas reģionā bez Garkalnes novada tikai Sējas novadam šobrīd nav pieejami domes sēžu audio vai videoieraksti. Pārējām 27 pašvaldībām viss ir atbilstoši likumam, vienīgi dažām ir grūtāk tos atrast mājaslapā.

Patiesībā tas pat nav būtiski, svarīgi ir zināt, ka pašvaldības vadība uzskata par normālu nepildīt pienākumus pat vairākus gadus, kamēr vien to iedzīvotāji nepieprasa. Diemžēl daži darbinieki arī izceļas ar nezināšanu, ne pārāk izteiktu attapību un strādīgumu.

Tātad mācība — vajag lasīt likumus, nebaidīties strīdēties, prasīt, aktīvi prasīt, vēlreiz prasīt, un tad var arī iegūt rezultātu. Vienmēr jau ir cerības, ka pēc vēlēšanām attieksme un darba ideoloģija atšķirsies, bet tomēr nepieciešams pašiem pārbaudīt un kontrolēt pašvaldību. Valsts kontrole, VARAM vai KNAB neatbrauks un neievedīs kārtību. Tas viss pašu rokās.

Visticamāk bez iespējas publiski runāt par neizdarībām Garkalnes novada notikumu grupā šāds rezultāts, ka ir vismaz kādas cerības sagaidīt sēžu audioierakstus, netiktu panākts. Paldies FB un grupas veidotājai Inesei Andersonei.