Kāpēc aizliegumam nav pamata

Veselības ministrija Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā kopā ar citiem grozījumiem ierosināja aizliegt ziedot olšūnas nedzemdējušām sievietēm, to pamatojot ar šādiem apsvērumiem:

• jānovērš iespējama situācija, kad donore paliek bez bērniem, potenciālā neauglības riska dēļ;
• iepriekšējās dzemdības liecina, ka potenciālai donorei ir apaugļoties spējīgas olšūnas;
• sieviete bez bērniem nevar ar pilnvērtīgu motivāciju ziedot savu olšūnu citai sievietei.

Šīm problēmām ir daudz efektīvāki risinājumi, un ierobežojums ir lieks.

Aizliegums ir pretrunā Satversmei

Aizliegums ziedot olšūnas nedzemdējušām sievietēm ir pretrunā ar Satversmes 91. pantu, jo pārkāpj nedzemdējušu sieviešu tiesības, un ar Satversmes 96. pantu, jo ierobežo nedzemdējušu sieviešu privāto dzīvi.

“No Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma anotācijas šobrīd nav rodams pamatojums atšķirīgai attieksmei, nosakot ierobežojumu ziedot savas olšūnas tieši nedzemdējušām sievietēm. [..] Satversmes 96.panta aspektā jāņem vērā sievietes tiesības uz autonomiju, kas ietver tiesības pieņemt lēmumu par savu ķermeni. Sieviete var pieņemt lēmumu vispār nevēlēties kļūt par māti, bet viņa var vēlēties ziedot savas olšūnas citu sieviešu vajadzībām. [..] Valstij vienādā mērā jārūpējas par visu sieviešu veselību un labklājību un izteikumi par atbalstu sievietēm nedrīkst būt deklaratīvi.”
No 2016. gada 16.marta Tiesībsarga atzinuma par grozījumiem “Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”

“Automātiski jāņem vērā Satversmē noteiktās pamattiesības, tai skaitā vienlīdzība, kas ir ļoti būtisks aspekts. Tests, kam iet cauri, skatoties Satversmes tiesā ir — vai ir mērķis šim te ierobežojumam, vai ar šo te ierobežojumu var sasniegt šo mērķi visos gadījumus un vai ir tas ir samērīgs pret šo mērķi. [..] Aicinātu izvērtēt, vai tiešām nav mazāk ierobežojošu līdzekļu. [..] Juridiskā biroja ieskatā pietrūkst argumentu, lai samērīguma testam izietu cauri, jo ir ļoti daudz jautājumu, kuriem šobrīd varētu būt alternatīvi un mazāk ierobežojoši risinājumi”
Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Ilze Tralmaka Sabiedrības veselības apakškomisijas 3. maija sēdē

“Bet olšūnu ziedošana izraisa neauglību un vēzi!”

Nav pētījumu, kas pierādītu šādu veselības apdraudējumu.

“Ja tā godīgi, es domāju, ka tie ir nedaudz spekulatīvi apgalvojumi, jo mums kā mediķiem ir jābalstās uz pētījumiem. Ir ļoti, ļoti maz pētījumu, kas notiek ar donoriem pēc laika.”
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Dace Matule par neauglības risku

“Nepatiess ir mīts, ka pēc olšūnu stimulācijas var iestāties neauglība — jau pēc nākamajām mēnešreizēm sievietei var iestāties grūtniecība.”
Dr. Violeta Fodina, reproduktoloģe, ginekoloģe, dzemdību speciāliste

“Kas attiecas uz pētījumiem: uz doto brīdi ir veikti dažādi pētījumi, kas mēģina saistīt neauglības ārstēšanu, proti, olšūnu stimulāciju, kas ir nepieciešama, lai iegūtu olšūnas, vai tie medikamenti izraisa vēzi. Ir tādi, kas saka, ka jā, pārsvarā saka, ka nē.”
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas valdes locekle Anna Miskova intervijā Latvijas Radio

Sabiedrības veselības apakškomisijas 3. maija sēdē Anna Miskova gan min pētījumu, kurš pierādot par 50% lielāku smadzeņu audzēja risku, taču nemin to, ka pētījuma anotācijā rakstīts: — rezultāti pēc vairākkārtējas analīzes un datu korekcijas nav vērā ņemami. Jāņem vērā, ka pētījums aplūko vēža risku neauglīgām, ar dažādām metodēm sekmīgi ārstētām, sievietēm (ar olšūnu donorēm var sakrist tikai hormonu injekcijas procedūra) un to 1:1 nevar attiecināt uz sievietēm, kas vienkārši donē olšūnas. Vienā no lielākajām pētījumu analīzes publikācijām, kurā apskatītas 109 969 sievietes 46 gadu laika periodā, secināts, ka visi vēža riski zaudē savu nozīmību, ja tos salīdzina pret in vitro apaugļošanu neizgājušām neauglīgām sievietēm.

Aizliegums nav samērīgs, jo šie nenoteiktie riski tikpat lielā mērā attiecas arī uz dzemdējušām sievietēm.

“Bet nav pierādījumu, ka olšūnu ziedošana neapdraud veselību!”

Ieviešot aizliegumus, valstij ir jāpierāda aizlieguma samērīgums pret ierobežotajām tiesībām. Tātad, ja valsts mērķis ir novērst iespējamu neauglību, tai arī ir jāpierāda, ka olšūnu ziedošana draud ar neauglību un ka aizliegums ir vienīgais risinājums, kā risināt šo problēmu.

“Bet jaunas meitenes pārdod olšūnas un riskē ar veselību!”

Konkrētais grozījums nekādi nenovērš dzimumšūnu ziedošanu naudas dēļ (turklāt ierobežotas tiek tikai nedzemdējušas sievietes). Ja ir vēlme risināt šo problēmu, ir jāsamazina maksimālā iespējamā atlīdzība par donācijas laikā sagādātajām neērtībām.

Tāpat šis grozījums aizliegtu ziedot olšūnu arī 35 gadus vecām sievietēm, kuras nekādi par jaunām un nepieredzējušām nevarētu nosaukt.

Pētījumā par 11 Eiropas valstīm noteikts, ka tikai finansiāla motivācija ir 10% donoru. 46% donoru tā ir tikai altruistiska. Vidusmēra ziedotāja profils ir izglītota 27 gadus veca sieviete.

“No mūsu pieredzes donēšana nav īpaši saistīta ar atlīdzību — parasti donoru motivācija un ideja ir palīdzēt citiem. Saskaņā ar Latvijas likumdošanu donore var ziedot savu ģenētisko materiālu līdz 3 pozitīviem rezultātiem.”
Dr. Violeta Fodina, reproduktoloģe, ginekoloģe, dzemdību speciāliste

“Bet nedzemdējušas sievietes vienkārši nav spējīgas izlemt par ziedošanu!”

“Ja sieviete ir kļuvusi par māti, viņa vienkārši saprot, par ko ir stāsts. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai, pieņemot šo lēmumu, cilvēks arī izjustu šo jautājumu. Nedzemdējusi sieviete nevar izjust šo jautājumu, kas tas ir — māte, bērns, vecāki”
Prof. Gunta Ancāne, Latvijas Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas asociācijas priekšsēdētāja

Ar šādu argumentāciju nedzemdējušām sievietēm būtu arī jāaizliedz kļūt par mātēm, jo viņas taču vienkārši nesaprot, par ko ir stāsts, un nezina, kas ir māte, bērns, vecāki.

Ir absurds apgalvot, ka sieviešu rīcībspēja ir atkarīga no bērna dzemdēšanas.

“Bet tikai dzemdējušu sieviešu olšūnām ir kvalitātes garantija!”

Pirms procedūras tiek ievākta vispusīga informācija par donoru veselību un tiek noskaidrota viņu ģenētiskā materiāla kvalitāte.

“Pirms procedūras tiek veikti ļoti detalizēti izmeklējumi visām kandidātēm pie vairākiem speciālistiem: ginekologa, psihoterapeita un ģenētiķa. Līdz ar to veselības problēmas nevar būt, jo tiek izvērtēti riski gan potenciālajam donoram, gan arī potenciāli bērniņam, kas radīsies no donores ģenētiskā materiāla.”
Dr. Violeta Fodina, reproduktoloģe, ginekoloģe, dzemdību speciāliste

Turklāt atļauja ziedot olšūnas nedzemdējušām sievietēm neuzliek par pienākumu reproduktīvās veselības klīnikām tās pieņemt. Tāpat arī bērna esamība nevar simtprocentīgi garantēt citu tās pašas sievietes olšūnu auglību.

Jāuzticas ekspertiem

Medicīnas speciālisti lielākoties atzīst, ka nav pētījumu, kas apstiprinātu olšūnu ziedošanas draudus veselībai.

Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas priekšsēdētāja Dace Matule līdz galam nepiekrīt ierosinājumam pavisam aizliegt nedzemdējušām sievietēm donēt olšūnas un ierosina atstāt likumā izņēmuma iespēju sievietēm, kas to ļoti vēlas, ar noteikumu, ka viņas tiek informētas par iespējamajiem riskiem un saņēmušas psihologa konsultāciju, kurš pārliecinās par sievietes nodomu pārdomātību.

Juristi un cilvēktiesību eksperti, kas ir citēti iepriekš, uzskata, ka šis ierobežojums ir diskriminējošs un ir pretrunā ar Satversmi.

Vai ir iespējams kā citādi uzlabot olšūnu donācijas procesu?

Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija, kā arī vairāki citi speciālisti ir vairākkārt aicinājuši izveidot vienotu dzimumšūnu donoru reģistru, lai varētu gan mazināt risku donoriem, gan ievērot likumā noteikto maksimālo no viena donora dzimumšūnām dzimušo bērnu skaitu valstī.

“Valstī ir jābūt precīzam dzimumšūnu donoru reģistram, lai nepieļautu dzimumšūnu donēšanu atkārtoti dažādās klīnikās.

Finansiālā atlīdzība nedrīkst kļūt par pārmērīgu pamudinājumu, ir skaidri jādefinē kompensācijas veidi un apjoms visās klīnikās, lai izslēgtu savstarpēju konkurenci.

Nepieciešami ierobežojumi reklāmai, kas aicina donēt un šīs reklāmas saturam.”

No 2016.gada 2. marta Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas atzinuma par iesniegtajiem priekšlikumiem likumprojektam “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”

Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Antra Valdmane Sabiedrības veselības apakškomitejas 3. maija sēdē apgalvo, ka šis uzdevums ir procesā. Tāpat arī saistībā ar ES direktīvām donoru jautājumā tikšot virzīta atlīdzības limitu noteikšana ar MK noteikumu palīdzību.

Ar šādiem līdzekļiem, nevis aizliegumu nedzemdējušām sievietēm ziedot, būtu labāk sasniedzami pamatojumā minētie Veselības ministrijas mērķi ierobežot veselības risku un veicināt altruistisku motivāciju olšūnu ziedošanai.

Liels paldies Mārtiņam Balodim, Ilmāram Cīrulim, Ievai Hlevickai, Katrīnai Kaktiņai, Ilzei Klimaševskai, Līvai Matuzelei, Unai Murānei, Janai Tapertei, Alisei Zariņai, kuri piedalījās informācijas apkopošanā, mītu atspēkošanā, kā arī ar redakcionāliem padomiem. Un paldies visam Feministu forumam kopumā!