Iepazīsties- Niķītis Stefānija
Viens no maniem 3 suņiem ir franču buldogs Stefānija. Gribu Jūs ar viņu iepazīstināt!
Stefānija ir brindle krāsas, gandrīz 4 gadus veca suņu meitene. Gudra, taču ļoti spītīga savas sugas pārstāve, kurai patīk gulēt (vēlams gultā un zem segas), ēst un braukt ar mašīnu. Protestē, ja vienai jāpaliek mājās vai mašīnā. Nepatīk peldēt, griezt nagus un agri celties. Ir tipiska franču buldoga meitene- krāc, vienmēr izsalkusi, kašķīga, taču ļoti gudra. Vienvārdsakot- Niķīte( when sugar is bitter and the world is not enough: Benji Knewman)
Stefānijas iegāde bija spontāns un nepārdomāts lēmums. Burtiski vakarā sēžot gultā izdomāju, ka man vajag suni un nākamajā vakarā viņa gulēja man blakus gultā. Viennozīmīgi varu teikt, ka tas ir bijis viens no labākajiem lēmumiem manā mūžā, jo bez viņas es nebūtu tur kur esmu tagad. Pavisam noteikti man apkārt nebūtu tie cilvēki kas man ir tagad. Stefānija man ir ļāvusi pasauli, manu ikdienu un mani pašu redzēt savādāku. Nenoliedzami varu apgalvot, ka viņa man ir iemācījusi vairāk nekā es viņai. Ja man būtu jānosauc viena vissvarīgākā lieta, ko viņa man ir iemācījusi, tad atklāti varu teikt, ka tā ir pacietība, pacietība un vēlreiz pacietība.
Atceros, kad viņa vēl bija maza un kādos 4 mēnešos sāku viņu vest uz suņu skoliņu. Kaut viņa man nebija pirmais suns, ko apmācīju, rezultātus gaidīju uzreiz, biju nepeacietīga, iespējams, dažreiz arī pārāk stingra. Bija grūti pieņemt to, ka man vai viņai kaut kas nesanāca kā gribētos. Atceros, ka Stefis diez gan ātri mani varēja nokaitīnāt ar sliktu uzvedību, nepaklausību vai pavadas vilkšanu. Šodien tādi sīkumi mani vairs nesatrauc, viņa vairs nevar mani nokaitināt, jo zinu pareizos instrumentus kā rīkoties katrā no situācijām. Bieži viņa ar savu spītību cenšas pārbaudīt manas robežas. Piemēram, pie komandas “šurp”, ko viņa zina ĻOTI labi. Saucu. Nenāk. Stāv un skatās man virsū. Saucu vēlreiz. Turpina skatīties un gaida manu reakciju kā izturēšos. Kādreiz pacēlu balss toni vai gāju viņai pakaļ. Šodien esmu gudrāka. Ignorēju viņas nepaklausību. Rīcības ir dažādas, piemēram, aizveru durvis un atstāju viņu vienu, ko viņai ir grūti pārdzīvot, vai ignorēju viņu pašu. Viņa ir ļoti gudra un ātri saprot, ka mana attiecīgā rīcība izriet no viņas uzvedības. Par labu uzvedību cenšos vienmēr atalgot ar uzslavu vai ko garšīgu.
Atskatoties uz šiem gandrīz 4 gadiem, ko esam pavadījušas kopā, varu teikt, ka viņa ir pārvērtusi mani un manu dzīvi. Par to es vienmēr būšu pateicīga.
Stefānija man ir pati, pati un es viņu ļoti, ļoti…
