Tu vienmēr būsi atbildīgs par tiem, ko esi pieradinājis

Katrs suņa saimnieks rūpēšanos par savu mīluli uztver citādi. Vienam tā ir bļodas piepildīšana, taču citam tas ir dzīvesveids. Mans dzīvesveids ir suņi. Suņi kā ģimenes locekļi, suņi kā hobijs, suņi kā viens no dzīves lielākajiem piepildījumiem.

Manuprāt, katram suņa saimniekam būtu jāuzņemas atbildība par savu suni un par to, ko viņš ir izdarījis. Ja esi uzņēmies rūpes par dzīvnieku, kuram pēc trīs gadu ilgas kopdzīves parādās spēcīga alerģija, tad tev ir jāuzņemas atbildība par to. Jāpalīdz suņukam atlabt, jādara viss, lai viņa dzīvi padarītu labāku. Tāpat kā priekos arī bēdās būt kopā. Ir daudz dzirdēti stāsti, kur suns tiek izslēgts no ģimenes pārvākšanos, šķiršanos vai citu iemeslu dēļ. Skumji, taču tā ir dzīves realitāte. Šādi stāsti man vienmēr liek atcerēties citātu no grāmatas “Mazais princis”. “Mēs vienmēr būsim atbildīgi par tiem, ko esam pieradinājuši”.

Arī pašai ir nācies pieredzēt šos bēdu, noguruma un apnikuma brīžus. Vienam no maniem suņiem, Stefānijai (Franču buldogs) ir alerģija, kura parādījās apmēram 2.5 gadu vecumā. Stefānija sāka pastiprināti kasīt seju un ausis. Vistrakākā bija ķepu laizīšana, no kuras neesam atbrīvojušies pilnībā vēl šodien. Ķepu laizīšana un kasīšanās bija neciešama. Negulētās naktis un nogurdinošās dienas nekad man nav likušas apsvērt domu padoties. Vēlme palīdzēt manai mīlulītei, man neļāva un joprojām neļauj atmest ar roku. Apzinos, ka ar dienu, kad Stefānija ieradās mūsu mājās, esmu par viņu uzņēmusies atbildību būt kopā gan priekos, gan bēdās.

Stefanija