Ķekavas novada “avīze” — tēlojot žurnālistiku.

Tēlojot žurnālistiku, novada domes izdotais “Ķekavas novada domes informatīvais biļetens “Ķekavas Novads” ” patiesībā labi kalpo kā valdošo politiķu rupors, konstruējot viņiem tīkamu realitātes atspoguļojumu.


Kontekstam: Jau gandrīz gadu Ķekavas novadā noris diskusija par Domes pieņemto lēmumu nojaukt Katlakalnā esošo vēsturisko Pļavniekkalna sākumskolas ēku, tās vietā uzceļot jaunu. Publiskajā apspriešanā vairākums iedzīvotāju neatbalstīja šo ieceri, norādot ka apspriešanai piedāvātais projekts neatbilst ilgtermiņa vajadzībām — tas ir par mazu prognozējamajam skolēnu skaitam, bet esošā teritorija par mazu jaunajam skolas projektam. Neapmierinātību izraisījis arī fakts, ka nojaukt plānots vēsturisku ēku, kuru vēl varētu izmantot novada iedzīvotāju interesēs. Tā vietā, projekta oponenti aicina būvēt jaunu skolu jaunā vietā, kas atbilstu ilgtermiņa vajadzībām. Visi protesti no Domes pozīcijas deputātu puses līdz šim ignorēti. Dome turpina uzstāt, ka skolēnu interesēs ir būvēt jauno skolu, nojaucot veco.


2016.g.13.decembrī Ķekavas novada pašvaldības izdevums Pļavniekkalna skolas lietai atvēlējis pusotru lapu. Šajā reizē vecākiem tiek skaidrots ka Ķekavas vecā sākumskolas ēka, uz kuru būvdarbu laikā paredzēts pārcelt Pļavniekkalna skolas skolēnus, ir droša. Tā ir reakcija uz vecāku jautājumiem Skolas sapulcē un aktivitātēm virtuālajā vidē, kurā šis drošības aspekts tiek visai nopietni apšaubīts.

Skaidrojuma saturam varētu piesieties, bet tā ir jau cita tēma. Katrā ziņā, tiek atkārtotas jau dzirdētas lietas un fakti traktēti Domes pozīcijai izdevīgā veidā. Tiktāl viss it kā skaidrs. Tā teikt, ko gan citu sagaidīt no pašvaldības biļetena.

Taču, tad Ķekavas novada domes informatīvais biļetens sāk spēlēt žurnālistos.

Rakstā tiek piedāvāti arī “iedzīvotāju viedokļi”.

Avots: http://kekava.lv/uploads/filedir/Avize/kekava_20161213_fin.pdf

Viss jau būtu labi, līdz pievēršam uzmanību to saturam.

Avots: http://kekava.lv/uploads/filedir/Avize/kekava_20161213_fin.pdf

Četri no četriem viedokļiem ir Domes pozīciju atbalstoši. Un kāpēc gan nē? Arī iepriekš publiskajā telpā deputāti apgalvojuši, ka novada iedzīvotāji atbalsta vēsturiskās Pļavniekkalna skolas nojaukšanu un jaunas būvniecību tās vietā. Var jau būt, ka ideja tiešām lieliska un tāpēc saņēmusi viennozīmīgu iedzīvotāju atbalstu. Skaidrs, ka margināļi un protestētāji būs vienmēr.

Taču, par margināļiem šoreiz atruna nesanāk, jo ir vēl kāda reize, kad tika noskaidroti iedzīvotāju viedokļi. Publiskā apspriešana, kas norisinājās no 2016.gada 12.aprīļa līdz 10.maijam un tās rezultāti uzrāda, ka idejas pretinieku skaits ir lielāks par atbalstītājiem.

Avots: http://www.kekava.lv/uploads/filedir/aFoto/gala_zinojums_par_publ_apspr.pdf

Šajā brīdī varētu parunāt par to, ka rezultāti kopumā kaut cik līdzīgi izskatās pateicoties to iedzīvotāju balsīm, kas dzīvo ārpus Ķekavas novada, bet tā jau atkal ir tēma kādai citai reizei.

Atgriezīsimies pie tēmas par Novada domes oficiālo izdevumu un tā koķetēšanu par tēmu žurnālistika. Ja jau žurnālistika, tad situācija jāatspoguļo objektīvi. Tātad, ja publicējam “iedzīvotāju viedokļus”, tad publicējam gan idejas atbalstītājus, gan pretiniekus. Taču šis nav tas gadījums. Kāpēc?


Domā, ko lasi!

Ķekavas novadā nav sava neatkarīga laikraksta. Ir izdevums, kas daudziem sarunvalodā pazīstams kā “Ķekavas avīze”, lai gan oficiāli dēvējams par “Ķekavas novada domes informatīvo biļetenu “Ķekavas Novads””. Bet šāds jūklis ir arī pašā Domē, ja paskatāmies kaut vai uz avīzes mājvietu internetā.

Avīze, izdevums, biļetens vai kas?

Pastiprināta diskusija par šādu pašvaldību izdevumu lomu Latvijā norisinās jau vismaz gadu. Uzmanības centrā divas tēmas:

  1. Ja pašvaldība izdod savu izdevumu un pieņem apmaksātas reklāmas, tas kropļo mediju tirgu, radot negodīgas konkurences apstākļus attiecībā pret privātajiem reģionālajiem laikrakstiem. (Ķekavas novada pašvaldības izdevums komercreklāmas nepieņem, tā kā šeit viss kārībā)
  2. Cik objektīva ir informācija par pašvaldību un tās darbu, ja izdevumu par nodokļu maksātāju naudu izdod pati pašvaldība, bet saturu veido pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālisti? (Šis ir tieši Ķekavas gadījums)

Lūk, daži viedokļi par tēmu:

Avots: http://www.lvportals.lv/visi/viedokli/276161-pasvaldibu-informativie-izdevumi-vai-patiess-drauds-mediju-pastavesanai/

“Protams, pašvaldībām ir vajadzīgi informatīvie biļeteni […], tomēr šie informatīvie materiāli nedrīkstētu ietvert divas lietas: vietējās varas algotu sabiedrisko attiecību speciālistu sagatavotus rakstus, kuros tieši vai netieši tiek slavinātas pašvaldības amatpersonas un pie varas (jeb pozīcijā) esošie deputāti. […] Diemžēl pašlaik izplatīta ir prakse, ka par nodokļu maksātāju naudu uz pašvaldības izdevuma bāzes tiek uzturēts amatpersonu (un pozīcijas partiju) propagandas līdzeklis”

Avots: http://www.lvportals.lv/visi/viedokli/276161-pasvaldibu-informativie-izdevumi-vai-patiess-drauds-mediju-pastavesanai/

“[…]nav tā, ka pašvaldību izdevumos ir pārstāvēts tikai viens viedoklis, jo deputāti ir no dažādām partijām, un šī dažādība var izpausties arī drukātajā vārdā.”

Avots: http://www.lvportals.lv/visi/viedokli/276161-pasvaldibu-informativie-izdevumi-vai-patiess-drauds-mediju-pastavesanai/

“Daļa no pašvaldību informatīvajiem izdevumiem ne tikai publicē pašvaldības lēmumus, bet arī neatkarīgu žurnālistiku atdarinošus materiālus, kas daudzos gadījumos ir pašvaldības sabiedrisko attiecību pārstāvju veidoti vai pilda sabiedrisko attiecību funkciju. Jāuzsver, ka žurnālistikas un sabiedrisko attiecību atšķirības ir fundamentālas. Sabiedrisko attiecību mērķis ir uzlabot uzņēmuma, pašvaldību vai kādas personas tēlu, taču žurnālistika ir orientēta uz patiesības izzināšanu, arīdzan problēmu identificēšanu.”


Lai arī Pašvaldību savienības pārstāvis cenšas taisnoties, ka pie runāšanas tiek visi (jā,arī Ķekavā reizi gadā katram deputātam tiesības nopublicēt jaungada apsveikumu. Gaidiet ;) ), šī gada laikā neatminos reizi, kad “Ķekavas novadā” būtu parādījusies publikācija, kurā būtu pausti iebildumi Domes pozīcijas deputātu lēmumam nojaukt vēsturisko Pļavniekkalna skolu.

Tai skaitā netika publicēts pat pašas Domes speciāli izveidotās darba grupas atzinums, ka jaunu skolu iespējams celt citā vietā un Pļavniekkalna vēsturiskās skolas nojaukšana nav vienīgā izeja no objektīvās nepieciešamības pēc jaunas mācību iestādes ēkas.


Arī Latvijas Žurnālistu asociācija 2016.g. februārī iesaistoties Kultūras ministrijas izveidotajā darba grupā par pašvaldību informatīvajiem izdevumiem, pauž viedokli, ka “Paziņojumi un lēmumi nevar tikt papildināti ar žurnālistisku darbību imitējošiem materiāliem, pašvaldības vadītāja un deputātu viedokļiem un citu informāciju, kas nav uzskatāma par pašvaldības normatīvajiem aktiem”

2016.g. vasarā šī Kultūras ministrijas darba grupa, kurā darbojās gan Pašvaldību savienības, gan žurnālistu, gan citu organizāciju pārstāvji nāca klajā ar aicinājumu noteikt labās prakses standartus pašvaldību sabiedrisko attiecību izdevumiem. Kultūras Ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis Latvijas Radio skaidroja, ka:

“Ieteikumi paredz arī to, ka pašvaldības iespējami atturas no klasisku žurnālistikas darbu žanra izmantošanas iespējas un žurnālistikas darba formām šajā izdevumā”

Galu galā Ķekavas “avīzes” gadījums ir kā spilgta ilustrācija brīdinājumam, kas iekļauts 2016.g. 8.novembrī pieņemtajā Ministru kabineta rīkojumā “Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.-2020.gadam”, kurā norādīts uz pašslavināšanās risku.

Avots: https://vestnesis.lv/op/2016/221.3

“Situācija, ka pašvaldības informatīvā izdevuma saturu veido pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālisti, ietver risku, ka tas varētu būt nekritisks pret pašvaldību jeb izdevuma finansētājas darbu.”


Katrā ziņā jāsaprot viens — žurnālistikai un sabiedriskajām attiecībām ir fundamentāli atšķirīgi mērķi. Bet ja kāds šīs lietas grib sapludināt, tad mums — šīs informācijas patērētājiem — nav citu variantu kā pašiem kritiski izsvērt ko patērējam.

norāda žurnālistikas pētniece, Dr.sc.soc. Anda Rožukalne, jaunākās aptaujas atklāj, ka 64% no tiem, kuri zina pašvaldību izdevumus, tos uzskata par objektīviem.

Avots: http://www.lsm.lv/lv/raksts/arpus-etera/anda-rozukalne-kam-nav-brivas-preses-tas-ar-savu-domes-lapu....a193538/

“Šīs avīzes ir sabiedrisko attiecību produkts, to saturs pirms publicēšanas saskaņots ar „klientiem“ un cenzēts pašvaldības sienās.

Par dīvainajām informēšanas formām, ieskaitot „notikumu žurnālistiku“ varētu pasmaidīt, ja vien šie vārdi, virpinot neesošus terminus, neturpinātu maldināšanas plūdus.

Vai piekrītam, ka mūs māna, ar mums manipulē un sauc to par īsto demokrātiju? Tādā gadījumā problēmas ir nevis vietējiem politiķiem, bet sabiedrībai, ilgākā laikā pieradinātajiem, no pašvaldībām atkarīgo mediju lietotājiem.”


Ķekavas novada domes informatīvajam biļetenam jābeidz spēlēties “žurnālistos”, bet ja citādi nevaram, tad spēlējamies līdz galam, un publiskojam tādu viedokļu dažādību, kāda redzama Ķekavas novada iedzīvotāju vidū.

Tik, skaidrs, ka tas nav atkarīgs no sabiedrisko attiecību speciālistiem, kuri reāli ražo šo produktu, bet no tiem, kuri pieņem lēmumus kādam būt novadam un tā komunikācijai ar saviem darba devējiem — vēlētājiem.

*Autors ir žurnālists, Latvijas Žurnālistu asociācijas biedrs, Ķekavas novada iedzīvotājs, kura bērni mācās Pļavniekkalna sākumskolā.