16 sirdspuksi | #1 atslēga

es nevēlos radīt savas paaudzes “illmatic”
gadīt, kad kāds cels īkšķi uz augšu, sakot- ir labi.
man jau ir labi, bet ir arī
lietas par kurām vairums nerunā, un man tas ir svarīgi.

šī kultūra manī mīt kopš dzimšanas-
mans pirmais bīts bija mani sirdspuksti
sākumā vārdi nāca ārā tik klusi
apkārtējie kā ar šizofrēniju- dzird čukstus.
bet es pacēlu balsi, un mani argumenti sit pušu
tās tukšās galvas, kas skatās uz citu pusi, 
kad dzīve sit krustu 
visiem, kas no šīs pasaules vēlas izzust.

esmu apmāts ar izjūtu, par to, ka sakārtots prāts
kas ir apktrauts ar vārdiem, spēs šo pasauli glābt
- cilvēks spogulī ir tas ar ko sākt
varu pierādīt, ka tam nekad nav par vēlu.

jo jūtos izārstēts it kā runai atrastas zāles
citi pilsētas skati — tagad Rīgai atslēgti vārti
šeit un tagad top arī Mildai veltīti vārdi
simbols paceļ it kā tautai tiktu piesprausti spārni.

aiznesot tālu, kur cilvēki nepazīst sāpes
viltotus tēlus, ko virsdrānām nepaslēpt, jā.
un cilvēkus lētus, ko iespaido vienīgi krāmi-
attīrot prātu, dzīve pasniegs visu ko ļāvi.

tā piedāvās durvis, kas sevī glabā iespēju kaudzi-
sekot baram, verot tādas, kur knapi iespiežas draugi,
ticēt sev, atrast tādas, kas sirdij iemirdzēt ļauj
viss iet uz rinķi- iespēja iepazīt sevi no jauna.

Like what you read? Give roršaks a round of applause.

From a quick cheer to a standing ovation, clap to show how much you enjoyed this story.