Draudzēties ar tukšumu

Man reiz kāds to teica

Kāds, ko reiz pazinu

Reiz pazinu arī kādu citu

Pirms dienas vēl zināju – pazinu

Vēl pirms stundas pēdējo reizi atvadījāmies

Jau pēc stundas pat vairs nesveicinamies

Šie vārdi nenāk viegli

Tā pat kā elpas katru rītu

Tā pat kā katra atvadīšanās

Kā katrs aizmirstais mirklis

Jo ja reiz pienāca tāds mirklis

Tad tā tam bija jābūt

Jo ja reiz vēl jutīšu

Tad būsi pirmais, kas sajutīs

Es Tev apsolu

Es sev apsolu, jo turu tevi cieši sev klāt…

One clap, two clap, three clap, forty?

By clapping more or less, you can signal to us which stories really stand out.