Man bieži tiek uzdots jautājums — ko tad mēs darīsim, “izejot ielās”? Viens kungs rakstīja, ka viņš katru dienu esot ielās. Mēģināšu koncentrētāk paskaidrot šī mana aicinājuma būtību.

Es, aicinot pulcēties 10. oktobrī, esmu minējis rindu pēdējā laika nejēdzību, kuras visus mūs apgrūtina, kaitina vai pat iznīcina mūsu parastās normālās dzīves. Es aicinu pulcēties, lai mūsu valsts pie varas esošā politiskā elite, lēmēji un šo lēmumu realizētāji, ierauga ārpus virtuālās realitātes, ka nepiekrītošo ir daudz. Patiesībā, ļoti daudz. Vairāk nekā raksta komentārus, laiko manus un man līdzīgi domājošo rakstus, izplata tos.

Es aicinu pulcēties, lai apliecinātu — mēs nepiekrītam! Mēs gribam dzīvot savas dzīves, paši lemt par to, kādas tās būs. Mēs negribam vēlreiz dzīvot sabiedrībā, kur “kopējā labuma vārdā” notiek cilvēku apspiešana. Mēs negribam dzīvot sabiedrībā, kur gadiem realizētā nesaimnieciskā ekonomiskā politika tiek vienmēr kompensēta ar līdzekļu pārdali — nodokļu palīdzību. Šādi varētu turpināt, jo saraksts ir ļoti garš. …


Politiķu Daniela Pavļuta (“Attīstībai/Par!”, AP) un Jāņa Iesalnieka (Nacionālā apvienība, NA) attiecību šovā jauns cēliens. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vairākums trešdien lēma ierosināt Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietu saistībā ar deputāta Iesalnieka mikroblogošanas vietnē “Twitter” pārpublicēto jeb retvītoto ierakstu, kurā esot pausts naids pret LGBT personām Latvijā.

Komisija vienojās kādā no nākamajām sēdēm spriest par to, vai ētikas kodekss ir pārkāpts, attiecīgi lemjot arī par iespējamo sodu.

Iesalniekam nedraud publiska nopēršana, izvārtīšana vistu spalvās vai piesiešana pie kauna staba. Visbargākais sods paredz izteikt deputātam rakstveida brīdinājumu, paziņot par to Saeimas sēdē un publicēt komisijas lēmumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. …


Pirms nu jau vairāk nekā simts gadiem Krievijas revolūcija pasauli satricināja tā, ka pārējā cilvēce vēl ilgi nespēja attapties. Ar komunistiem baidīja bērnus. Tagad komunistiskā ļaunuma impērija, kā PSRS savulaik nosauca ASV 40. prezidents Rolands Reigans, sen kā aizslaucīta vēstures mēslainē, un izaugusi vesela paaudze, kura par tās kādreizējo eksistenci zina tikai pēc nostāstiem. Tāpēc nav brīnums, ka kādreizējā antikomunisma citadelē — ASV zem BLM kustības karogiem briest jauna kreiso radikāļu revolūcija.

Ja pirms simts un pat vēl piecdesmit gadiem pasaule skatījās uz PSRS kā uz negatīvo piemēru — kā nevajag dzīvot, tad tagad arī mēs, raugoties uz šodien ASV notiekošo, varam ieskatīties nākotnes spogulī. Ja mēs aktīvi nepretosimies, tad kreisā radikālisma rēgs, par kura klīšanu pār pasauli savulaik tā priecājās Kārlis Markss, ne tikai klīdīs, bet drīz arī valdīs pār pasauli. ASV jau burtiski gāžas totalitārisma bezdibenī. Cilvēki tiek vajāti tikai par nepietiekamu atbalstu kreiso radikāļu ideoloģijai, gluži kā Ziemeļkorejā par nepietiekami skaļu un aizrautīgu raudāšanu dižā vadoņa piemiņas pasākumā. …


Komentējot referendumu par izmaiņām Krievijas konstitūcijā, kas noslēdzās 1. jūlijā, vairums no autoriem pievērš uzmanību tieši tam, ka izmaiņas Krievijas konstitūcijā atļauj Vladimiram Putinam palikt pie varas līdz pat 2036. gadam. Daudz mazāka uzmanība tika pievērsta tam, kādas tas var radīt sekas starptautisko attiecību veidošanā ar Krieviju. Vispirms ‒ noslēdzot referendumu, ir notikusi nozīmīga varas centralizācija Krievijā.

Krievijas pašreizējā pārvaldes sistēma federālā līmenī ir ieguvusi ilgtermiņa stabilitāti. Pēc 2020. gada referenduma esošā pārvaldes sistēma nevar tikt mainīta bez līdzīga rituāla sarīkošanas. Nākotnē federālā līmenī Krievijā jebkuras, pat visnotaļ demokrātiskas pārmaiņas būs jāplāno tā, lai tās iegūtu tiešās demokrātijas atbalstu. …


Aizvadītajā nedēļā noslēdzās potenciālo Rīgas mēru izvirzīšana, un rīt sāksies oficiālā Rīgas domes vēlēšanu kampaņa. Kā pēdējie savas pretenzijas uz Rīgas mēra krēslu izteica Ralfs Nemiro no KPV LV un Linda Ozola no Jaunās konservatīvās partijas (JKP). Līdz ar to ir iezīmējusies partiju politiskā dispozīcija pirms gaidāmajām vēlēšanām. Ko mēs tajā redzam?

Lai arī Rīgas domes vēlēšanas būs šis vasaras centrālais politiskais notikums ar visai tālejošām sekām, jo tās noteikti ietekmēs partiju pozīcijas arī nacionālā līmenī, pagaidām publiskā telpā ir samērā maz sabiedriskās domas aptauju, kuras ļautu ar kaut cik augstu ticamību lēst šo vēlēšanu rezultātus. Ir aģentūras “Faktum” reitingi, kuri diemžēl nav ne svaigi, ne arī pārāk reprezentatīvi. Aptaujāto skaits ir neliels — 636 cilvēki, turklāt aptauja notikusi interneta vidē, kas neatspoguļo vēlētāju pilnu pārstāvniecību. Tomēr zināmu ieskatu šī aptauja dod. …


„Ir izgudrota velnišķīga aplikācija, kas tagad izsekos visu, ko darām un nedarām, mūsu labos un ne tik labos sapņus, mūsu domas un gaitas. Citplanētieši un viņu pakalpiņi no Bilderbergas kluba un vietējās filiāles Pokaiņos beidzot ir atraduši veidu, kā pakļaut mūsu prātus un uzzināt mūsu visslēptākās vēlmes, vest mūs apgrēcībā pret mūsu gribu un piesmiet mūsu vislabākos nodomus,” savā „Facebook” kontā raksta ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Pēc tam gan viņš raksta tā, lai varētu saprast, ka iepriekš teikto nav domājis nopietni. „Ja nopietni, tad tie, kas nevēlas lietot aplikāciju #Apturicovid, tā ir jūsu izvēle, neviens to nevar un negrasās uzspiest. Šī rīka izmantošana ir brīvprātīga, paldies tiem, kas to dara, saprotu tos, kas nevēlas to darīt,” paskaidro Rinkēvičs. …


Valdība otrdien nolēma pārdalīt ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļus (499 miljonu eiro) Covid-19 krīzes seku novēršanai. Uzreiz jāsaka, ka tā nav nekāda ekstra nauda. Tā jau bija agrāk iedalīta, taču vēl nebija “apgūta”. Lielāko šīs naudas daļu veido līdzekļi, kuri bija rezervēti “Latvijas dzelzceļa” elektrifikācijas projektam, no kura nolemts atteikties.

Līdz ar to teikt, ka šī ir nauda tieši krīzes seku mazināšanai, var visai nosacīti, jo galvenokārt tā nonāks tajās pašās nozarēs, kur bija agrāk plānota. Kopējais naudas apjoms, ar ko pagaidām operē mūsu Finanšu ministrijas politiskā vadība, ir nožēlojami niecīgs, it īpaši uz Vācijas, Francijas, arī Polijas fona, kā to ļoti precīzi LTV raidījumā “Tieša runa” atzīmēja Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle. …


Satversmes tiesa par neatbilstošu Satversmei atzinusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces („Attīstībai/Par!”) rīkojumu par Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas nolikuma darbības apturēšanu.

Neba par to, kuru jaunavu kronēt par „mis Ikšķile” vai kurā datumā rīkot dārza svētkus, bija iecerēta šī iedzīvotāju aptauja. Uzzinot, ka Pūces plānos ir apvienot Ikšķiles novada administratīvo teritoriju ar citiem novadiem, kas faktiski nozīmē Ikšķili nodot Ogrei, iedzīvotāji sāka klusi rūkt, bet pēc tam aizvien skaļāk pacelt balsi, ka viņiem tas nepatīk.

Ikšķiles novada dome uzrakstīja aptaujas nolikumu, lai organizētu iedzīvotāju aptauju par šo novadu kā patstāvīgu administratīvo teritoriju.

Taču Pūce ar savu rīkojumu apturēja aptaujas nolikuma darbību. Ikšķiles novada dome vērsās Satversmes tiesā, norādot, ka rīkojums liedz tai noskaidrot iedzīvotāju viedokli, tāpēc tas neatbilst Satversmes 1. un 101. pantam un Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. pantam. Satversmes tiesa atzina ministra rīkojuma neatbilstību Satversmes 1. pantam, kurā teikts, ka Latvija ir neatkarīga un demokrātiska valsts. …


28. aprīlī Valsts drošības dienests (VDD) aizturēja bijušo Satversmes aizsardzības biroja darbinieku Aigaru Sparānu.

Tagad viņš pēc iemaksātās drošības naudas 50 tūkstošu eiro apmērā no apcietinājuma atbrīvots. Daļu šīs naudas sarūpējis bijušais Militārās izlūkošanas un drošības dienesta darbinieks Maigurs Strīķis. Strīķis ir mirušās politiķes Jutas Strīķes atraitnis. Viņš ir Jaunās konservatīvās partijas (JKP) atbalstītājs un finanšu ziedotājs. Sparānu aizstāv advokāti Aleksandrs Berezins un Alla Juraša. Juraša ir Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja, bijušā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieka Jura Juraša dzīvesbiedre. …


Informācijas nozari ir būtiski skārusi Covid-19 krīze. Laikā, kad cilvēki paliek mājās, drukātās preses pārdošanas apjomi neglābjami samazinās. Lai ierobežotu epidēmiju, ir aizliegti visi publiskie pasākumi, savukārt reklāmas un sludinājumi par publiskiem pasākumiem vai līdzīgām norisēm bija ievērojama informācijas nozares ienākumu daļa. Vairākiem Latvijas izdevumiem ienākumi aprīlī ir par 30 līdz 50 procentiem mazāki nekā pirms gada. Ierobežojumus vairāk nekā 200 pasta nodaļu darbībai ir noteicis Latvijas pasts, un tas jau tagad ļoti negatīvi ietekmē drukātās preses abonēšanu utt.

Protams, informācijas nozares zaudējumu procentuālie apmēri ir mazāki par to katastrofu, kura ir vērojam tūrismā vai viesmīlības sektorā, bet jebkurā gadījumā tradicionālās informācijas nozares uzņēmumu zaudējumi ir lielāki par daudzu citu vietējo ražotāju zaudējumiem. …

About

Viedokļi, komentāri un to analīze

Get the Medium app

A button that says 'Download on the App Store', and if clicked it will lead you to the iOS App store
A button that says 'Get it on, Google Play', and if clicked it will lead you to the Google Play store