Pūcem Satversme nav rakstīta

Satversmes tiesa par neatbilstošu Satversmei atzinusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces („Attīstībai/Par!”) rīkojumu par Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas nolikuma darbības apturēšanu.

Neba par to, kuru jaunavu kronēt par „mis Ikšķile” vai kurā datumā rīkot dārza svētkus, bija iecerēta šī iedzīvotāju aptauja. Uzzinot, ka Pūces plānos ir apvienot Ikšķiles novada administratīvo teritoriju ar citiem novadiem, kas faktiski nozīmē Ikšķili nodot Ogrei, iedzīvotāji sāka klusi rūkt, bet pēc tam aizvien skaļāk pacelt balsi, ka viņiem tas nepatīk.

Ikšķiles novada dome uzrakstīja aptaujas nolikumu, lai organizētu iedzīvotāju aptauju par šo novadu kā patstāvīgu administratīvo teritoriju.

Taču Pūce ar savu rīkojumu apturēja aptaujas nolikuma darbību. Ikšķiles novada dome vērsās Satversmes tiesā, norādot, ka rīkojums liedz tai noskaidrot iedzīvotāju viedokli, tāpēc tas neatbilst Satversmes 1. un 101. pantam un Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. pantam. Satversmes tiesa atzina ministra rīkojuma neatbilstību Satversmes 1. pantam, kurā teikts, ka Latvija ir neatkarīga un demokrātiska valsts.

Pūce ir izcils verbālās ekvilibristikas meistars un tagad visos televīzijas kanālos daudz un skaļi runā garām un apkārt par visādām citām tēmām, pa vidu mazliet pieskardamies arī Satversmes tiesas spriedumam. Viņš par to runā kā par sīkumu, kam neesot sakara ar administratīvi teritoriālo reformu. Spriedums esot tikai par procedūru, kādā ministram jāpieņem lēmumi par pašvaldību lēmumu atcelšanu. Ministra runās klausoties, var nodomāt, ka pie visa vainīga Ikšķiles pašvaldība, kas nepareizi rīkojusi nepareizu aptauju.

Taču, kad Pūces dzītais zirgu bars aizauļojis un putekļi nosēdušies, atkal paveras tā pati iepriekšējā aina — Pūces rīkojums par Ikšķiles aptaujas nolikuma apturēšanu ir bijis antikonstitucionāls. Jo tā nav demokrātija, ja ministrs ne tikai neņem vērā iedzīvotāju viedokli, bet pat neļauj, lai tas tiktu izteikts.

Pūce nedzird žurnālista jautājumu, vai viņš nedomā atvainoties ikšķiliešiem, bet tādu jautājumu, vai viņš negrasās atkāpties no amata, viņam neviens pat neuzdod. Laikam tāpēc, ka atbilde tāpat jau zināma. Pūce nekur negrasās atkāpties un, kā izteicās vienā intervijā Neatkarīgajai Kandavas novada domes priekšsēdētāja Inga Priede, turpinās braukt pāri novadiem kā ar ceļa rulli.

Jau pirmdien Saeimā paredzēts sākt trešajā lasījumā izskatīt administratīvi teritoriālās reformas likumprojektu. Taču Covid-19 ēnā tehniskie attālināta procesa apgrūtinājumi deputātiem un pašvaldību pārstāvjiem ir traucējuši pilnvērtīgi diskutēt un izteikt viedokli par reformu, bet pulcēšanās ierobežojumi nav devuši iespēju iedzīvotājiem paust protestu vai atbalstu.

Neba tikai Ikšķile ir problēmpunkts uz kartes, kur cilvēki gribēja izteikties, bet nevarēja. Ir vēl vairāki novadi, kuri redzēja, kā ministrs piesmacē Ikšķili, un tāpēc savu aptauju neorganizēja. Tagad, kad Satversmes tiesa ir paudusi verdiktu, gan Ikšķile, gan arī citas vietas gribēs rīkot aptaujas. Visos novados ir tādas tiesības. Bet par ko tās aptaujāsies, ja likumprojekts jau trešajā lasījumā? Par dārza rūķiem.

Ja Latvija ir demokrātiska valsts, tad nebūtu pieļaujama reformas stumšana uz priekšu koronavīrusa laikā, kamēr iedzīvotāji nav realizējuši savas Satversmē garantētās tiesības.

Ja Latvija ir demokrātiska valsts, tad ministram, kas ar savu rīkojumu ir vērsies pret demokrātijas pamatvērtībām, nevajadzētu būt vairs ministram.

Pūce un valdošā koalīcija uzskata, ka pašvaldībām jāstāv pie ratiem un bez ierunām jāpakļaujas visam, ko sagudrojuši ministriju klerki Rīgā. Sašvīkā Latvijas karti šā un tā, un pēc tam cilvēkiem tur būs jādzīvo. Lai imitētu sabiedrisko apspriešanu, Pūce ir brīnišķi apceļojis valsti, katrā vietā norunājot savu monologu un pēc tam steigšus lasoties projām, lai nav jāklausās pārmetumi un jautājumi.

Valsts kontrole, pētot ministra ekskursiju izmaksas, ir atklājusi brīnumu lietas, par kurām varbūt derētu painteresēties arī prokuratūrai. Piemēram, Mālpils kultūras centra cenrādī maksa par telpu un aparatūras izmantošanu divu stundu pasākumā ir 85 eiro, bet ministrija komersantam, kas organizēja pasākumu, samaksājusi 787 eiro. Turklāt Mālpils no ministrijas nav prasījusi pat tos 85 eiro, jo tai nav ienācis prātā iekasēt naudu par iedzīvotāju tikšanos ar augsto viesi. Līdzīgi ir bijis arī citās pašvaldībās. Te runa nav par miljoniem, taču tas dziļi simboliski raksturo to izpratni par valsts maku, ar kādu pa dzīvi soļo Pūce un viņa partija.

Ja Pūce paliek savā vietā un parlaments vienā mierā pieņem novadu reformas likumu, tad laikam jāsvītro no Satversmes 1. pants, jo tajā paustais vairs neatbilst reālajām norisēm. Latvija tad jāsauc nevis par demokrātisku republiku, bet, piemēram, par „Pūces autoritāro caristi” vai „beztiesiskuma bezkompromisu džamahīriju”, vai kaut kā tā.

Māris Krautmanis / nra.lv

Written by

Viedokļi, komentāri un to analīze

Get the Medium app

A button that says 'Download on the App Store', and if clicked it will lead you to the iOS App store
A button that says 'Get it on, Google Play', and if clicked it will lead you to the Google Play store