Piedalās: Linda un Kārlis ar lieliskajiem kaimiņiem Laumu un Lauri.

Ilgums: 2 dienas

Virziens: Annapurna Conservation Area pierobeža.

Plāns: Otrdienas rītā ap 6 sēžamies uz braucamajiem un dodamies pāris stundu attālumā no Pokharas. Tālāk — gājiens/kāpiens kalnos, priecājamies par saulrietu, nakšņojam zem zvaigznēm līdzpaņemtajos guļammaisos, viss jauki. Mājās esam nākošās dienas vakarpusē.

Kā mums sanāca: Otrdienas rītā ap 7 sēžamies uz braucamajiem un dodamies ceļā. Paiet jau pāris stundas, kad saprotam, ka pilsētas nogurdinātie skatieni ir izsalkuši pēc dabas, apkārtne ir brīnumaini skaista. Nolemjam turpināt ripināties. Braukt tālāk, redzēt vairāk.

Ar dažiem pieturas punktiem, apbrīnojot skaistos skatus, esam nonākuši jau diezgan tālu no Pokharas. Ir pievakare, kas nozīmē pilnīgas tumsas iestāšanos ļoti īsā laikā. Tumsa ir diezgan nevēlams faktors braucot pa ceļiem, kas atgādina bruģa un uzarta kartupeļu lauka savienojumu + slīpumiņš, kad blakus plūst diezgan mežonīga upe, kuras stāvie krasti dažviet jau iebrucinājuši “braucamo” daļu. Un vēl viens faktors — mūsu pārvietošanās līdzekļi. Lauris un Lauma pārvietojas ar mazu mocīti, tikmēr mēs ar Kārli traucamies uz motorollera. Viss kārtībā, pirms brauciena pāris vakaros izgājām ātro kursu ekstrēmajā rollerbraukšanā turpat Pokharas apkārtnē Laumas un Laura vadībā.(Arī mazais braucamais izrādījās diezgan jaudīgs— atteicās darboties tikai atpakaļceļā. Varbūt sajuta māju tuvumu. )

Tātad, tuvojas tumsa + nogurums = paliekam, kur esam. Vieta — dažas mājas upes/ceļa malā, pašā kalnu pakājē, iespējams zemākā vieta, kur šeit būts. Toties jau drīz atrodas naktsmājas — viena no padsmit mājām šeit izrādās viesu māja. Tiekam pie istabiņas par 200 rūpijām(mazāk kā 2 EUR), saimniece mums pagatavo vakariņas , iespēja uzpildīt dzeramā ūdens krājumus(tā vēlāk Laurim un Laumai izrādās ne pārāk veiksmīga izvēle), vietējo volejbola ikvakara treniņš, kas ir diezgan iespaidīgs, un visi pie miera.

Miegs izrādās nemierīgs, nedabūjuši redzēt ne saulrietu, ne saullēktu, ar rīta tēju vēderā lecam uz braucamajiem (pēc neilgas rollera pierunāšanas darboties) un dodamies māju virzienā.

Ceļš, skaistie skati, pabaudam sauli upes krastā, līdz Lauris un Lauma, vīlušies viesumājas saimnieces piedāvātā dzeramā ūdens kvalitātē, aiztraucas mājup. Attāli sekojam. Tiekam jau līdz Pokharai, kad rolleris sāk protestēt un no tā izlien maza trubiņa, pa kuru sāk pilēt degviela. Protams, ka tieši ielas pretējā pusē ir remontdarbnīca. Viss tiek atskrūvēts, saskrūvēts un darbojas. Esam jau mājās, viss lieliski — vakars Pokharas skaistā ezera tālajā ne-tūristu galā. Burvīgs ēdiens, mūzika, lietus un skati. Mierīgi.

Pēc garākā un trakākā brauciena ar rolleri.