Par agro celšanos

Vakar sociālajos tīklos pačīkstēju, ka pagājušās nedēļas nogalē piedzīvotā laika maiņa ir mani izsitusi no agrās celšanās ritma. Es jau pāris mēnešus biju pasācis dienu iestartēt piecos no rīta, taču tagad ir zināmas grūtības pieturēties pie mana režīma. Skatos, ka maniem draugiem šī tēma šķiet aktuāla un vēlējos mazliet plašāk aprakstīt manus mēģinājumus uzlabot savu produktivitāti.

Naktis darīšanai, rīti domāšanai

Protams, protams, katrs cilvēks ir savādāks un kamēr vieni ir izteikti naktsputni, citiem zelta vērtē ir agri rīti. Katram savs, taču es varu runāt tikai Es pats savos 30 gados esmu sapratis, ka man principā patīk laiks, kad apkārt nav kņada un var gan pastrādāt, gan padomāt. Vēli vakari un naktis man der aktīvai strādāšanai, kad nevajag neko daudz domāt.

Piemēram, visa Kursors.lv tehniskā izveide un nesenā hostinga maiņa ir darīta pa naktīm, jo tad neviens mani netraucē un varu knibināties un hakot savu sirdslietu. Šajos periodos koncentrējos tikai un vienīgi uz konkrēto darbu un pilnīgi pazūd apkārtējās pasaules un laika sajūta. Tie ir arī brīži, kad var spēcīgi izjust eiforijas un pat laimes emocijas. Tad ir labi pašam un patīk visa apkārtējā pasaule. Šo tēmu ir pētījis ungāru psihologs Mihaly Csikszentmihalyi un noteikti kādreiz būs jāizlasa viņa grāmata Flow: The Psychology of Optimal Experience.

Naktīs tomēr ir jāguļ

Tomēr darbs naktīs nav apvienojams ar divām svarīgām lietām. Tā kā mans pamatdarbs noris dienas laikā, tad šajā periodā es arī iztērēju visu savu uz dienu iedalīto uzmanības un koncentrēšanās kredītu. Naktīs es vairs nespēju lasīt un mācīties. Tā kā nedzīvoju viens, tad man ir jāpielāgojas arī ģimenes ritmam un nevaru savu dienu plānot pēc saviem ieskatiem. Tas nozīmē, ka vakaros nekāda strādāšana vai agra gulēšana.

Šobrīd lasu Deep Work: Rules for Focused Success in a Distracted World un tajā autors izdala divus veidus kā var veikt “dziļu” darbu. Viens veids ir pilnībā sevi izolēt no sabiedrības. Piemēram, ieslēgties savā kabinetā vai aizbraukt uz vasaras mājiņu. Tomēr tas neder visiem, kam ir klasiska laika darbs un/vai ģimene. Tāpēc otrajā gadījumā ir jāmēģina ar dažādu rituālu palīdzību darbs iestrādāt ikdienā. Piemēram, agri celties, lai iegūtu dažas stundas netraucētu iespēju pastrādāt. Tas nav ideāls variants, bet tas ir labāk nekā nekas.

Agri rīti ļauj izdarīt vairāk

Es tagad neuzskaitīšu visus lielos vīrus un sievas, kas ir slaveni ar savu agro celšanos, bet tikai pateikšu, ka tas patiešām var darboties. Šobrīd cenšos kopā ar ģimeni pie miera doties līdz 22.00 un tad piecelšanās 5.00 ir reāla. Esmu novērojis, ka uz nedēļas beigām miega bads un nogurums uzkrājas, tāpēc brīvdienās vienu rītu ļauju sev pagulēt līdz kādiem 7–8. Bet principā ritma saglabāšanas nolūkos es plānoju celties piecos katru rītu. Vai vakaros esmu slābans? O, jā! Bet tā nav problēma, jo kopā ar ģimeni dodos pie miera līdz 22.00.

Mans rīta plāns

Kas tad notiek no rīta? Arī tur man ir zināms rituāls. Sāku ar kaķa pabarošanu (to nevar vēlāk, jo tad lops neganti bļaus), tad uzlieku vārīties kafiju un dodos uz vannasistabu sevi pašu savest darba kārtībā. Kad kafija ir uzvārījusies, izvēdinu istabu un sēžos pie datora. No sākuma izeju cauri e-pastu kalniem, saplānoju dienas darbus un tad iegriežos savā Feedly kontā lasīt pa nakti sapublicētos ziņu simtus. Tā es saprotu kas noticis pasaulē un par ko runāsim Latvijā konkrētajā dienā. Te arī atzīmēju Kursoram deleģējamās ziņas, lai komanda var ķerties pie darba sev ērtā laikā. Pēdējā pusstundā līdz 7.00, kad ceļas ģimene, cenšos sagatavot pāris rakstus Kursoram vai izlasīt kaut pārdesmit lappuses kādai man aktuālai grāmatai. Ap septiņiem sākam ģimenes rītu un jau pēc pusstundas mazo kundziņu šoferēju uz dārziņu, lai pirms sastrēgumiem pats paspētu tikt uz biroju un iesākt savus dienas darbus.

Ja man patiktu skriet, rītu izmantotu riksim pa blakus esošo mežu. Bet man besī skriet un tas prasa pārāk daudz laika, ko tajā brīdī nav iespējams veltīt citiem darbiem. Tomēr es piekrītu uzskatam, ka jebkāda veida sportošana no rīta ir laba doma, jo tā arī kļūst par rituālu, kas motivē dienu iesākt agri un papildus bonuss — diena tiek iesākta ar pozitīvu enerģijas lādiņu.

Man patīk un reizē tracina izmaiņas

Cilvēki daudz runā par to, cik svarīgas ir izmaiņas. Tās, redz, motivē attīstīties un augt. Skuju! Vairumu tracina izmaiņas un ar tām ir jācīnās arī tiem, kas meklē katru brīvu kripatiņu laika, kad var pastrādāt un padomāt. Bet pat neskatoties uz to, ka izmaiņas mani tracina, man tās patīk. Nevajag domāt, ka dzīve ir rožu dārzs un ir jāspēj cienīt un savā labā izmantot arī nepatīkamās lietas. Drīz ģimenē būs lielas izmaiņas un tas nozīmē, ka varu savu izkopto režīmu paslaucīt zem paklāja. Bet es ar cerību raugos nākotnē un zinu, ka vēl pēc 2.5 gadiem atkal atgūšu savus rītus un varbūt pat dienu spēšu iesākt vēl agrāk.

Neiznieko savu laiku!

Sausais atlikums no šī visa laikam ir tāds, ka dienu nevar izniekot to neplānojot. Ja vēlies daudz paveikt gan privātajā, gan profesionālajā dzīvē, tad ir jāmācās plānot savu laiku un prioretizēt savas darbības. Protams, teorija ne vienmēr ir realizējama mūždien saraustītajā ikdienā, taču plānam ir jābūt. Un ir jābūt arī vēlmei meklēt brīvā laika drumslas, lai tās aizpildītu ar sev svarīgām lietām. Piezīmēšu, ka svarīgs ir ne tikai darbs! Starp citu, pusdienās (kad nu es vispār eju pusdienās) eju ar savu Kindle grāmatu lasīkli. Bet…. mani grāmatu lasīšanas paradumi vispār ir atsevišķa ieraksta vērta tēma.

Lai jums visiem ir izdevusies šī diena! Aizpildiet to ar darbībām, kas liek justies labi!